Dārzkopība uzturam

Garden Life
Dalīties ar rakstu
Doma par dārzeņiem un augļiem no pašu dārza ir brīnišķīga. Dārza iekopšana prasa daudz fiziska darba un laika, turklāt pašapgādnieku ēdienkarte lielā mērā ir atkarīga no gadalaika. Taču savā dārzā izaudzētos dārzeņus un augļus var viegli uzglabāt vai iekonservēt. Un cik gan priecīgs un lepns Jūs jutīsieties, sakot: „Paskaties! Šis nāk no mana dārza – pašu audzēts!”
Šie jautājumi palīdzēs Jums pieņemt lēmumus un veiksmīgi izplānot pašam savu dārzu:

• Cik daudz laika es vēlos ieguldīt?
• Ko es vēlos audzēt?
• Cik daudz cilvēku dārzam vajadzētu apgādāt?
• Cik daudz vietas ir pieejams?
• Vai es vēlos pilnībā paļauties uz pašapgādi?

Ja vispirms vēlaties tikai izmēģināt roku pārtikas audzēšanā, iesakām iekopt nelielu virtuves dārzu. Šāds izmēģinājuma dārzs ir lieliski piemērots strādājošiem cilvēkiem, lai varētu izvērtēt, cik daudz laika un pūļu prasīs dārza kopšana.

Planning

Pirms virtuves dārza iekopšanas ir vērts uzskicēt tā plānu. Tajā jāiekļauj ģeogrāfiskais novietojums un valdošais vēja virziens. Jāņem vērā arī esošo koku, krūmu, ēku, sienu un dzīvžogu izmēri. Tad dažādās krāsās iekrāsojiet zonas, kas būs tiešā saulē visu dienu, tikai pusi dienas vai galvenokārt atradīsies ēnā. Šī skice palīdzēs saprast, cik lielas būs šīs zonas, kādi augi tām būs piemērotākie un cik daudz ražas no tām ienāksies.

Augļu dārzi

Ābeles un citi augļu koki, kā arī dažādi ogu krūmi ir neatņemama virtuves dārza daļa. Stādot jaunos augļu kokus, jāņem vērā, ka tie nesīs ražu tikai pēc diviem vai trim gadiem. Visiem augļu koku veidiem ir dažādas šķirnes, kas nogatavina augļus sezonas sākumā, vidū vai beigās. Apsveriet iespējas iestādīt tādu šķirņu kombināciju, kas ļaus Jums baudīt savus iecienītākos augļus pēc iespējas ilgāk. Piemēram, dažādas plūmes var ievākt no jūlija beigām līdz pat vēlam oktobrim. Ābolus un bumbierus var ievākt gandrīz tikpat ilgi. Turklāt vēlās bumbieru šķirnes vēsumā var uzglabāt svaigas līdz gada beigām, un vēlās ābolu šķirnes – līdz pat nākamajam pavasarim.

Dārzeņu dārzi

Dārzeņu dārzam nepieciešama vislabākā augsne un saulainākā vieta. Vispirms sadaliet dārza teritoriju dobēs. 1,50 m parasti ir vislabākais dobes platums, kas ļauj ērti aizsniegt tās vidu no abām pusēm. Celiņiem starp dobēm vajadzētu būt 30–50 cm platiem. Ja nevēlaties celiņiem izmantot īpašu pārklājumu, varat nobērt tos ar biezu mizu mulčas kārtu, lai tie arī lietainā laikā būtu samērā tīri. Ja dobes ir augstākas par celiņiem, varat tās pēc nepieciešamības norobežot ar koka dēļiem, lai novērstu augsnes noskalošanos lietus laikā. Ja vēlaties, gar dobju malām varat rindās sasēt garšaugus – timiānu, maurlokus, kalnu pupumētras u. c. – vai zemus ziedu cerus, piemēram, spēcīgi smaržojošās spalvu neļķes vai klinšrozes.
EM-Gartenfond-009

Garšaugu dobes

Garšaugi ir īpaši iecienīti augi, kurus audzēt pašam. Lielākajai daļai garšaugu patīk saulainas un daļēji ēnainas vietas. Daļēji ēnainas dobes ir piemērotas, piemēram, kressalātiem, ūdenskresēm, lupstājiem, mārrutkiem, pētersīļiem, piparmētrām un maurlokiem. Garšaugu audzēšanas vietā jābūt labai gaisa cirkulācijai, bet tā nedrīkst atrasties caurvējā.

Komposta kaudzes

Komposta kaudze ir svarīga virtuves dārza sastāvdaļa. Augsnes organismi komposta kaudzē pārstrādā augu atkritumus vērtīgā humusā. No vēja pasargāta, daļēji apēnota vieta neļaus komposta kaudzei pārāk ātri izžūt. 20 cm biezs smalku koka skaidu slānis nodrošinās gaisa cirkulāciju un veicinās trūdēšanu. Komposta materiālu veids, kombinācija un daudzums ir noteicošie veiksmīga trūdēšanas procesa aspekti.

Siltumnīcas

Ja Jūsu dārzā ir pietiekami daudz vietas, neliela siltumnīca būs ļoti noderīga. Siltumnīcu ir viegli uzcelt, un tai ir daudz priekšrocību – tā ļauj agri sākt dārzeņu un garšaugu audzēšanu un pasargā augus, kas ir jutīgi pret zemu temperatūru. Tā ne tikai nodrošina agru ražu, bet ļauj novākt to arī tad, kad ziema jau sen kā iestājusies. Pat tad, kad laikapstākļi ārā būs par aukstu, savā nelielajā siltumnīcā varēsiet audzēt salātu baldriņus, rukolu un ziemas portulakus.